Pirmajā dienā Ludmila pierādīja, ka vecums ir tikai skaitlis – viņa drosmīgi piedalījās 5 km garā pārgājienā, bet vakara pārgājiens laternu gaismā pa meža taku atstāja uz viņu neizdzēšamu iespaidu. Par neaizmirstamu pieredzi kļuva arī Obinitsas muzeja apmeklējums, kur varēja iegūt zināšanas par Setu novada kultūru un tradīcijām. Vislabākais brīdis bija, kad mammai uzvilka autentisko setu tērpu – tas sagādāja lielu prieku un sajūsmu un noteikti paliks atmiņā uz ilgu laiku.

Brīvdienas abām izvērtās neaizmirstamas un viņas ar apmeklējumu visādā ziņā palika apmierinātas. Gaļina bija tik sajūsmināta, ka ieteica Versku arī savai Somijā dzīvojošajai māsai. Īpaši daudz atzinīgu vārdu tika veltīts procedūrām:
dūņu un pērļu vannas, muguras stiepšanas gulta, roku masāža. Pēc Gaļinas teiktā, viņas māte, ja runa ir par masāžu, parasti ir diezgan prasīga, taču šoreiz viņa palika ļoti apmierināta – tas jau runā pats par sevi!
Tika izcelts arī ļoti draudzīgais personāls, bagātīgais ēdienu klāsts un jaukais ūdens atpūtas centrs, kur varēja patiešām atslābināties.

Kā potenciālu tālākai attīstībai viešņas minēja, ka bārs vakaros varētu būt atvērts ilgāk, un āra zonā varētu būt vairāk trenažieru un soliņu.

Šīs dienas paskrēja gluži vēja spārniem, un, dodoties prom, viens gan bija skaidrs – šeit noteikti jāatgriežas.