Atpūta uz dzīvības avotiem

Dzeņa klauvēšana šeit ir skaļākais troksnis, vāveres nomestais čiekurs – lielākais drauds. Zvejas laiva, kas slīd pa ūdens virsmu, liek iztēloties kūpināta plauža smaržu. Vakaros reizēm tālumā atbalsojas ermoņikas spēle. Brīžiem sentimentālās notis nomaina sudraba rotu žvadzoņa un ļaužu klaigas – vai otrpus līcim tiek svinēti svētki? Lielā dumpja dobjais sauciens pārklājas pār visu ezeru, pēdējiem saules stariem apspīdot tā rāmo spoguli. Laiks gluži apstājas. Labi atbraukt, labi vienkārši būt. 

Tādām patīkamām un liegām domām vajadzētu rasties ikvienam, kurš ierodas Setu novadā un sasniedz Verskas kūrortu. Šis Igaunijas nostūris ieguva īpašu statusu pirms vairāk nekā pusgadsimta – 1971. gada pavasarī, kad Verskas līča un Ersavas ezera apkārtne tika nosaukta par vietējas nozīmes kūrortu. Tolaik gar līci vēl nebija uzbūvēti lieli tūrisma objekti vai uzņēmumi, lai gan šī teritorija vasaras atpūtnieku vidū jau bija zināmā mērā pazīstama. Ne velti par Versku jau sen rakstos minēts, ka tā ir avotu zeme. Kūrorta zonai piemītošās vērtības pastāvēja jau pirms valsts regulējuma – vienkārši ne visas no tām uz to brīdi bija zinātniski izpētītas un burtiskā ziņā izurbtas no zemes.

Viena no trim kūrorta galvenajām iezīmēm ir īpašie klimatiskie apstākļi, kas rodas mijiedarbībā ar dabu. Šis apstāklis atpūtniekus no pilsētas uz Versku atveda jau 20. gadsimta 30. gados. Unikālo ārstniecisko dūņu ieguve un vēlāk pievienotie minerālūdens urbumi radīja iespējas attīstīties jauniem  uzņēmumiem, kas kļuvuši par Setu novada ekonomikas dzinējspēku un vienu no iedzīvotāju labklājības avotiem.

Šīs vērtības ikdienā varbūt netiek ik uz soļa apzinātas, taču lielā mērā pateicoties tām, Setu novads ir ieguvis savu pašreizējo seju – īpašu, darbīgu un centīgu. Tas jaušams dažādos notikumos un novada tradicionālās kultūras novērtēšanā, kas ir viena no savas nostājas izpausmēm; arī no vides un infrastruktūras, kas arvien attīstās un kļūst skaistāka. Somugru kultūras galvaspilsētas tituls Obinitsas ciemam deva iespēju izveidot jaunu karoga laukumu, ap kuru izkārtojušās galerijas, kopienas centrs un ēstuves. Verskā uzceltā jaunā osta, promenāde, piemineklis par godu Brīvības cīņām Petseru apkārtnē, kā arī Igaunijas ģenerāļa Nikolaja Rēka nams ir spilgtas šo norišu izpausmes. Lībnitsa, kas īpaši izcēlās Gada ciema konkursā, un Luhamā, kas tikko iekļuvusi finālā, ir īpašas pērles dažādās šī reģiona malās.

Patiesībā kūrorta reģiona vērtību potenciāls nebūt vēl nav izsmelts, un iespēju ir daudz vairāk.

Kopš 1793. gadā Vācijā izveidotās Heiligendammas – vecākā piejūras kūrorta – dibināšanas visā pasaulē kūrortu reģionos novēroti daudzi pozitīvi attīstības piemēri. Salīdzinājumā ar citiem reģioniem, tajos, piemēram, novērots zemāks bezdarba līmenis, attīstītāka infrastruktūra, labāki komunikācijas un transporta savienojumi, un kopumā augstāks dzīves līmenis un lielāki iedzīvotāju ienākumi. Kurš gan to visu nevēlētos?!

Īpašie klimatiskie apstākļi un tīrā daba, kas tiek sagaidīts no kūrorta reģiona, piešķir pievienoto vērtību gan vietējām zemenēm un dārzeņiem, gan skriešanas sacensībām un koncertiem, kas tiek rīkoti šajā apkaimē. Nemaz nerunājot par suvenīriem un amatniecības izstrādājumiem, ko kūrorta viesi labprāt iegādājas. Verskas kūrortam piemīt unikālas un šim reģionam raksturīgas vērtības, kas citviet tieši tādā pašā veidā nav sastopamas.

Igaunijā ir vairāki kūrorta reģioni – papildus Verskai arī Hāpsalu, Pērnava, Narva-Jēsū un Kuresāre. Tāpat ir vairāki kultūrvēstures novadi – papildus Setu novadam arī Kihnu, Mulgi un Vana-Verumā. Taču tikai vienuviet šīs divas vērtības satiekas, un tas ir Verskā, Setu novadā!

Nosacīti ap Versku varētu novilkt apli ar diametru 15–20 km un teikt, ka, domājams, tieši šajā apgabalā kūrorta vērtībām ir vislielākā ietekme. Uz ziemeļiem no Verskas reģions ietver Lemmijerves ezera piekrasti, sākot no Beresjes ciema, uz dienvidiem – teritoriju starp Mustojas ainavu apvidu un Sātsi, bet uz rietumiem par robežu kalpo Piusa ar tās smilšu alām un atpūtnieku iecienīto pulcēšanās vietu pie dzelzceļa stacijas. Atpūta ir neatņemama kūrorta sastāvdaļa. Viss, kas ar to saistīts, labi saskan ar kūrorta koncepciju. Atpūta nozīmē relaksāciju, izklaidi un apkārtnes atklāšanu. Brīvdienās cilvēki ir atvērti pozitīvām emocijām un jaunai pieredzei. Un šis ir laiks, kad ikviens var apturēt laiku un nekur nesteigties.

Vēl viens svarīgs elements kūrortā ir ūdens. Verskas gadījumā tas ir ne tikai pazemes minerālūdens, bet arī lielas ūdenstilpnes tuvums. Ar ūdeni saistīta uzņēmējdarbība un aktivitātes ir daļa no dzīvesveida kūrorta apkārtnē – makšķerēšana, plostu pirtis, brīvdienu namiņi ezera krastā, zivju un ūdens svētki ir neatņemami kūrorta pavadoņi. Vēl viena Verskas īpašā iezīme ir ūdens transports, kas nozīmē iespēju apkārtni iepazīt, pārvietojoties pa ūdeni. Un šim priekam noteikti ir vērts ļauties, jo papildus patīkamai peldei ūdenim piemīt arī nomierinošas īpašības.

Kūrorta zona ir arī daļa no gleznainās dabas un iespējas to baudīt pārgājienu takā vai mežā, lasot svaigas mellenes un gailenes, kas nogatavojušās kūrorta klimatā.

Vispazīstamākais dziednieciskais resurss ir Verskas minerālūdens un ārstnieciskās dūņas, taču plašākā skatījumā jāizceļ arī tradicionālās pirtī iešanas paražas, piemēram, dūmu pirts, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, līdzīgi kā setu lēlo dziedāšanas tradīcija, kā arī vietējās veselības takas un sporta iespējas.

Ja kāds no iepriekš minētajiem elementiem ir saistīts arī ar atrašanās vietu, tad tas droši uzskatāms par kūrorta reģionam raksturīgu parādību, kas nes sev līdzi tā vērtības.

Kūrorta reģiona mērķis ir arī izcelt šīs vērtības un veicināt to pamanīšanu gan viesu, gan vietējo iedzīvotāju vidū. Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem mūsu apkaimē ir regulāri notiekošā “Setu ķēniņvalsts”, kas pēc dažiem gadiem atkal notiks Verskā. Nozīmīgi notikumi, kas izceļ reģiona unikalitāti, ir arī “Seto Folk”, “Setu lēlo dziesmu svētki”, “Setu cienastu diena” un citi tautas kalendāra pasākumi, kurus setu ļaudis svin ar lielu sirsnību un atdevi.

Mūsdienu kūrortā īpaši spilgti jūtama atrašanās vietas nozīme. Verska – tā ir atpūta uz dzīvības avotiem.