“Kūrortterapija ir 4. pensiju līmenis.”

Profilakses un rehabilitācijas īpatsvars Igaunijas medicīnas budžetā ir pārāk mazs, atzīst 2022. gada 3. septembrī Verskā notikušās Setu novada asociācijas un Verskas kūrorta ārstniecības centra starptautiskās konferences dalībnieki. Arī kūrorta rehabilitācijai vajadzētu ieņemt drošu vietu veselības aprūpes pakalpojumos, ko atbalsta Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonds, līdzīgi kā tas ir Latvijā un Lietuvā.

“Kūrortterapija ir 4. pensiju līmenis,” savu prezentāciju rezumēja Ziemeļigaunijas reģionālās slimnīcas rehabilitācijas klīnikas vadītāja Dr. Annelī Jirgensone (Annelii Jirgenson). Viņa uzskata, ka kūrorta rehabilitācija daudzos gadījumos ļauj izvairīties no dārgām medicīniskām operācijām, piemēram, gūžas vai ceļa locītavu endoprotezēšanas. Igaunijā tūkstošiem cilvēku gaida šīs operācijas, taču daudzi pēc tam, kad saņem profesionālu palīdzību locītavu funkcionalitātes uzlabošanai bez ķirurģiskas iejaukšanās, no operācijas vispār atsakās. Diemžēl slimnīcas ar šādiem pacientiem nenodarbojas, jo to rehabilitācijas nodaļas jau tā ir pārslogotas. Un, lai saņemtu palīdzību kūrorta ārstniecības iestādē, iedzīvotājiem pašiem jāapmaksā viss pakalpojums.

“Tuvākajā nākotnē veselības aprūpes apmaksājamo pakalpojumu sarakstā, visdrīzāk, nekādu izmaiņu nebūs,” diskusijā pēc prezentācijas sacīja Marko Tehnass (Marko Tähnas), Veselības apdrošināšanas fonda partnerattiecību departamenta vadītājs. Igaunijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Dr. Le Vallikivi (Le Vallikivi) norādīja, ka vairāki kūrorta rehabilitācijas veidi, piemēram, fizioterapija un dūņu terapija, jau ir iekļauti Veselības apdrošināšanas fonda pasūtīto pakalpojumu sarakstā, taču to ieviešana ir diezgan ierobežota, un slimnīcas nesniedz daudzus citus kūrorta ārstniecības iestādēm raksturīgus pakalpojumus.

Tāpat, balstoties uz Lietuvas pieredzi, profilaktiskai un funkcionāli uzlabojošai kūrorta rehabilitācijai nepieciešami īpaši apstākļi, apstiprināja Rūta Kapačinskaite (Rūta Kapačinskaite), kura konferencē uzstājās kā Birštonas kūrorta zonas pārstāve. Birštonas kūrorta rehabilitācijas koncepcija ir balstīta uz Sebastiana Kneipa filozofiju, kas apvieno ūdens un vingrojumu terapiju, augu dziedinošās īpašības ar veselīgu uzturu un vidi, kas atjauno harmoniju. Pēc Kapačinskaites teiktā, harmonijas atjaunošana mūsdienās ir vissarežģītākā lieta, jo mūsu ikdienu pavada pastāvīgs stress. Tieši tāpēc kūrorta zonām, kas atrodas tālu no biznesa centriem, ir stabila vieta veselības veicināšanā, jo no ierastā darba ritma visvieglāk var atslēgties, ja izraujas no ierastās vides.

Kā norāda Vello Sārs (Vello Saar), Verskas kūrorta ārstniecības centra vadītājs, ar nožēlu jāatzīst, ka Veselības apdrošināšanas fonds un Igaunijas veselības aprūpes vadītāji kūrorta ārstniecības iestādes vēl nav atzinuši par līdzvērtīgiem līgumpartneriem, lai gan Igaunijas Spa asociācijā apvienotajiem uzņēmumiem ir iespēja piedāvāt augsta līmeņa kūrorta rehabilitāciju, kas nekādā ziņā neatpaliek no slimnīcu rehabilitācijas.

Tādējādi kūrorta ārstniecības uzņēmumi pašlaik darbojas galvenokārt kā veselības tūrisma pakalpojumu sniedzēji un pandēmijas laikā noteiktie ierobežojumi tos ir smagi skāruši, līdzīgi kā visus citus tūrisma un viesmīlības uzņēmumus. “Pašlaik Igaunija, tāpat kā lielākās tūrisma valstis, atrodas uz vienas starta līnijas, un mūsu turpmākie panākumi pēcpandēmijas pasaulē ir atkarīgi no tā, cik ātri un prasmīgi mēs spēsim realizēt savu potenciālu,” savā prezentācijā “Vai viesmīlības biznesam ir cerība?” sacīja “Tallink Grupp” valdes locekle Pireta Mirka-Duboute (Piret Mürk-Dubout). Pēc viņas vērtējuma, pakalpojumu sniedzēji ar lielu caurlaides spēju visvairāk izjūt efektīvu, universālu IT risinājumu trūkumu, kas pandēmijas apstākļos ļautu turpināt darbību arī ierobežojumu laikā. 

Igaunijas Uzņēmējdarbības attīstības nodibinājuma Tūrisma attīstības centra vadītāja Līna Marija Lepika (Liina Maria Lepik) apstiprināja, ka vairākas piedāvājumu kampaņas, kas iepazīstina Igauniju ar ārvalstu tirgiem, jau ir gatavas un gaida īsto brīdi. Pēc uzņēmējdarbības un tehnoloģiju ministra Andresa Suta (Andres Sutt) teiktā, mums ir jāsaprot arī Somijas valdības piesardzība, jo pretējā gadījumā – ja inficēšanās rādītāji Somijā būtu vairākas reizes augstāki – arī Igaunijas vadītājiem būtu jāizdara sarežģīta izvēle attiecībā uz pārrobežu satiksmi.

Vietējā līmenī būtiska loma tūrisma potenciāla realizācijā ir tam, kā vietējā pašvaldība spēj attīstīt savas kūrorta zonas infrastruktūru. Pēc Hāpsalu mēra Urmasa Sukles (Urmas Sukles) teiktā, tūrisma attīstība ir veicinājusi arī pakalpojumu sektora progresu. Pēc Setu novada pašvaldības vadītāja Raula Kudres (Raul Kudre) teiktā, Verskas kūrorta ārstniecības centra viesi var baudīt arī pārgājienu un slēpošanas trases, kas atrodas ārpus uzņēmuma.

Tā bija pirmā veselības, tūrisma un viesmīlības uzņēmējdarbības konference pēc ilgāka pārtraukuma, kurā gandrīz piecdesmit dalībnieku tikās klātienē vienā telpā. Konferenci atbalstīja Setu novada programma.