No leģendas līdz mūsdienām – kā radās kūrorts Verskā

Verskas ļaudis zina stāstīt leģendu par to, kā un kāpēc Lemmijerves ezera dūņas un minerālūdens ieguva savas dziednieciskās īpašības. Leģenda vēsta, ka tas esot saistīts ar Kalevdēla zāģmateriālu ievešanu.

Pēc kūrortārstniecības speciālista Vello Jiriē (Vello Jüriöö) apkopotajiem materiāliem

Sensenos laikos Nemirstīgais Kaščejs un Babajaga esot iedevuši Kalevdēlam uz Krieviju līdzi viagrai līdzīgu brīnumlīdzekli, lai viņš Somijā jaunkundžu priekšā nekristu kaunā. Arī cīņai pret pašu Velnu līdzi iedota burvju dzira. Kā slepenu mantu sava kažoka oderē viņš ielicis arī sauju ķīniešu zelta un sudraba adatu.

Lemijerves ezera ūdens dzēsis viņa pēdas, un vīrs laimīgi atgriezies dzimtenē. Mūsu krastā toties sācies īsts jandāliņš. Ļaužu vidū izplatījušās valodas un Kalevdēlu ļaunie burvji tomēr sagūstījuši. No ļaunākā viņu izglābis ezis, paņemot Kalevdēla kažoka malu ar dārgmetāla adatām un pavēlot burvju dziru iemest ezerā. Pārmeklēšanas gaitā Kalevdēlam aizliegtā manta netika atrasta. Spēka dziras un vērtīgās drapes bija sajaukušās ar Verskas līča dūņām. Ķīniešu adatas ezis paslēpa zem oša Veike-Resnas ciemā. Kopš tā laika no Setumā dzīlēm plūst spēcinošs ūdens, dūņām piemīt dziedinoša iedarbība, un pat eža adatas pelna naudu. Mūsdienās ezis ir atklājis arī visas senās receptes un mācības, kas bija saistītas ar brīnumzālēm.

Verskas kūrortam ir daudz iezīmju, kas šo vietu padara unikālu. Verskas sanatorijas apmeklētājus vienmēr fascinē Setu novada gleznainā daba, ko var apbrīnot un baudīt no mājīgo numuru logiem. Apburošais priežu meža gaiss un atsvaidzinošās pastaigas mežā vai pie ezera ikvienam garantē labu apetīti un dziļu miegu.

Verskas kūrorta ārstniecības centrs ir unikāls Igaunijā ar savu ārstniecības arsenālu. Piedāvājumā ir procedūras ar dabīgiem līdzekļiem: sāldūdens ārstnieciskās dūņas no Lemmijerves ezera un slavenais Verskas minerālūdens, kas tiek iegūts no zemes dzīlēm. Saldūdens ārstnieciskās dūņas ir desmit reizes bagātākas ar organiskajām vielām nekā jūras dūņas un satur daudz sērūdeņraža.

Verskas dūņas tiek uzskatītas par vienām no unikālākajām ārstnieciskajām saldūdens dūņām pasaulē, kurām nav analogu. Verskas dūņas satur lielu daudzumu estrogēna jeb sieviešu dzimumhormona, kas ādas atjaunošanas īpašību ziņā šīs dūņas padara par nepārspējamām. Biezās dūņas tiek atšķaidītas ar 570 miljonus gadus senu, izteikti sāļo Verskas ūdeni, kas savukārt nodrošina unikālu kombināciju pasaulē.

Verskas sanatorijas izveides pamati tika likti ar valdības rīkojumu Nr. 212 1971. gadā, kad Verskas apkārtne tika atzīta par vietējas nozīmes kūrortu. Verskai bija visi dabiskie priekšnoteikumi, lai tā kļūtu par izcilu kūrortu: minerālūdens ar dažādām īpašībām vairākos variantos, unikālas dziednieciskās dūņas, priežu meži, no vējiem aizsargāts ezera līcis ar siltu ūdeni, atmosfēras un ūdens piesārņojuma neesamība, relatīvs klusums un miers. Tā tik ir bagātība!

1972. gada jūnijā Igaunijas Komunistiskās partijas Pelvas rajona komitejā tika apspriests jautājums par topošās sanatorijas izveidi. 1972. gada 16. jūnijā notika Pelvas rajona Lauksaimniecības padomes sēde, kurā tika izskatīta arī sanatorijas būvniecība, un šajā sēdē tika nolemts sākt būvniecību sanatorijai, kas spēj uzņemt 400 apmeklētājus.

Tika izveidota 11 locekļu sagatavošanas komiteja, kurai uzdeva līdz 20. jūlijam izstrādāt sanatorijas statūtus un 27. jūlijā sasaukt dalībnieku pilnsapulci.

Tajā tika nolemts dibināt lauksaimniecības strādnieku sanatoriju “Värska”, kā arī apstiprināti statūti un budžets (50 000 rubļu ieņēmumos un 21 000 rubļu izdevumos). Tika nolemts rīkot sanatorijas skiču projekta konkursu, un tam piešķirti 3000 rubļu.

Starpkolhozu sanatorijas atpūtas nama “Värska” pirmais direktors bija Vasilijs Talumēss (Vassili Talumees) – organizācijas dibinātājs un valdes priekšsēdētājs no 1972. līdz 1985. gadam. Viņa pienākums bija nokārtot visas birokrātiskās formalitātes ar toreizējām varas iestādēm.

Pirmā valde noteica sanatorijas atrašanās vietu līča krastā, 3 km attālumā no Verskas Pleskavas ezera virzienā. Valde nolēma lūgt Pelvas rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteju piešķirt sanatorijai 40 hektārus zemes un uzcelt 12 dzīvokļu dzīvojamo ēku Verskā.

1973. gadā sanatorijai piešķirtā zemes platība tika palielināta līdz 114,8 hektāriem un pasūtīts sanatorijas projekts. 1980. gada 3. maijā, pateicoties Dr. Ragnara Vīra (Ragnar Viir) aktīvajam un nesavtīgajam darbam, Verskas iecirkņa slimnīcas ēkā sāka uzņemt pirmos pacientus.

Verskas sanatorijas attīstītāji 50 gadu garumā

Ragnars Vīrs (Ragnar Viir) – Verskas eksperimentālās dūņu dziednīcas un sanatorijas dibinātājs

Vilens Kinnapū (Vilen Künnapuu), Ilevi Eljands (Ülevi Eljand) un Henns Karitss (Henn Karits) – sanatorijas arhitekti un projektētāji

Vasilijs Talumēss (Vassili Talumees) – 1972.–1985. g., starpkolhozu sanatorijas atpūtas nama “Värska” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Verskā tika uzceltas trīs 16 dzīvokļu dzīvojamās ēkas un Veike-Resnā – 36 dzīvokļu dzīvojamā ēka. Tapa sanatorijas saimniecības zona, naktsmītņu korpusa I kārta (96 gultasvietas) un ēdnīcas ēka.

Ains Muna (Ain Muna) – 1985.–1988. g., sanatorijas valdes priekšsēdētājs.

Pārceļoties uz sanatorijas pašreizējo atrašanās vietu, saimniecības zonā tika uzceltas telpas hidroterapijai, aparātfizioterapijai un zobārstniecībai. Ēka, kas sākotnēji bija celta kā katlumāja, pārbūvēta par sporta un kino zāli. Ārstniecības korpusa būvniecības periods.

Koits Make (Koit Makke) – 1988.–1991. g., sanatorijas valdes priekšsēdētājs.

Tika pabeigta ārstniecības korpusa un dūņu rezervuāra būvniecība, kā arī noslēgta dūņu terapijas procedūru nodrošināšana Verskas ciematā un uzsākta izmitināšanas korpusa II kārtas būvniecība.

Alekss Keivs (Aleks Kõiv) – 1991. g. maijs–1991. g. novembris, sanatorijas valdes priekšsēdētāja v.i.

Heli Taro (Heli Taro) – 1991. g. novembris–1993. g. aprīlis, galvenā ārste-vadītāja.

Sagatavota sanatorijas uzņēmējdarbības formas maiņa, 1992. g. 12. martā starpkolhozu uzņēmums tika reorganizēts par akciju sabiedrību.

Lembits Rohtmā (Lembit Rohtmaa) – 1992. g. 12. marts–1997. g., AS “Värska Sanatoorium” valdes priekšsēdētājs.

Sarežģītajā situācijā, kas radās līdz ar republikas neatkarības atjaunošanu un naudas reformu, viņš ar stingru roku vadīja uzņēmuma reformu. Tika pabeigta daļa no nepabeigtā izmitināšanas korpusa.

Vello Sārs (Vello Saar) – 1993. g. 12. aprīlis–2024. g. 17. jūnijs, AS “Värska Sanatoorium” izpilddirektors, valdes loceklis.

Apstākļi piespieda reorganizēt sanatorijas līdzšinējo vadību un saimniecisko darbību. 30 gadu laikā AS “Värska Sanatorium” ir kļuvusi par koncernu. 1992. gadā nepabeigtais viesnīcas korpuss tika pabeigts, izveidots ūdens atpūtas centrs un pansija, kā arī konsekventi modernizēta pakalpojumu sniegšanas vide. Sadarbības uzsākšana ar universitātēm un citām pētniecības iestādēm.

Jāns Kabins (Jaan Kabin) – 1997.–2023. g., AS “Värska Sanatoorium” padomes priekšsēdētājs.

Reins Tīks (Rein Tiik) – 2023. g. 30. marts– … AS “Värska Sanatoorium” padomes priekšsēdētājs.

Kairi Ustava (Kairi Ustav) – 2024. g. 13. novembris– … AS “Värska Sanatoorium” izpilddirektore, valdes locekle.