“SPA aprūpe ir pensiju ceturtais pīlārs.”

Igaunijas medicīnas budžetā profilaksei un rehabilitācijai atvēlētā daļa ir pārāk maza, uzskata 3. Setomaa asociācijas un Vērskas Spa terapijas centra reprezentatīvās starptautiskās konferences dalībnieki, kas 17. septembrī notika Vērskā. Tādējādi arī Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā un Lietuvā, kurortoloģiskā rehabilitācija varētu atrast vietu starp Veselības apdrošināšanas fonda atbalstītajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

“Rehabilitācijas terapija ir ceturtais pensijas pīlārs,” rezumē PERH Rehabilitācijas klīnikas vadītāja Dr. Annelija Jirgensone. Pēc Jirgensona teiktā, daudzos gadījumos kurortoloģiskā rehabilitācija ļauj izvairīties no dārgām medicīniskām operācijām, piemēram, gūžas vai ceļa locītavas protēzēm. Tūkstošiem cilvēku Igaunijā gaida šīs operācijas, un daudzi no viņiem atteiksies, ja varēs saņemt speciālistu palīdzību, lai uzlabotu locītavu funkcionalitāti bez ķirurģiskas iejaukšanās. Tomēr slimnīcas ar šādiem pacientiem nenodarbojas, jo to rehabilitācijas nodaļas jau ir pārslogotas. Un, lai saņemtu palīdzību kūrortā, iedzīvotājam pašam ir jāmaksā par visu pakalpojumu.

“Iespējams, ka veselības aprūpes pakalpojumu sarakstā, kas drīzumā tiks apstiprināts, nebūs nekādu izmaiņu,” pēc prezentācijas notikušajā diskusijā sacīja Haigekassa Partnerības departamenta vadītājs Marko Tähnas. Igaunijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Dr. Le Vallikivi norādīja, ka vairāki ārstnieciskās rehabilitācijas veidi, piemēram, fizioterapija un dūņu terapija, jau ir Veselības apdrošināšanas fonda pasūtīto pakalpojumu sarakstā, taču to izmantošana ir diezgan ierobežota, un slimnīcas nesniedz daudz citu kūrortiem raksturīgu pakalpojumu.

Arī Lietuvas pieredze liecina, ka profilaktiskajai un funkciju uzlabojošajai ārstnieciskajai ortopēdiskajai rehabilitācijai ir nepieciešami īpaši nosacījumi, apstiprināja Rūta Kapačinskaite, kura konferencē uzstājās kā Birštonas kūrorta reģiona pārstāve. Kurortoloģiskās rehabilitācijas koncepcija Birštonā ir balstīta uz Sebastiana Kneipa filozofiju, kas apvieno ūdens un kustību terapiju, augu ārstnieciskās īpašības ar veselīgu uzturu un vidi, kas atjauno harmoniju. Pēc Kapačinskaites domām, mūsdienu saspringtajā darba vidē visgrūtāk ir atjaunot harmoniju, tāpēc kūrorta zonām ārpus biznesa centriem ir īpaša vieta veselības veicināšanā, jo, atrodoties ārpus ierastās vides, ir visvieglāk atslēgties no ierastās darba rutīnas.

Pēc Värska spa ārstniecības centra direktora Vello Sāres (Vello Saare) domām, ir žēl, ka Veselības apdrošināšanas fonds un Igaunijas veselības aprūpes vadītāji līdz šim nav atzinuši spa ārstniecības centrus par līdzvērtīgiem līguma partneriem, lai gan Igaunijas spa asociācijā ietilpstošajiem uzņēmumiem ir iespējas nodrošināt kvalitatīvu spa rehabilitāciju, kas nav sliktāka par slimnīcu rehabilitācijas nodaļām.

Tādējādi kūrortu uzņēmumi pašlaik darbojas galvenokārt kā veselības tūrisma pakalpojumu sniedzēji, un pandēmijas ierobežojumi tos ir smagi skāruši, tāpat kā visus citus tūrisma un viesmīlības uzņēmumus. “Igaunija, tāpat kā lielākās tūrisma valstis, šobrīd atrodas uz vienas starta līnijas, un mūsu nākotnes panākumi postpandēmijas pasaulē ir atkarīgi no tā, cik ātri un prasmīgi mēs spēsim realizēt savu potenciālu,” savā prezentācijā “Vai ir cerība viesmīlības uzņēmējdarbībai?” sacīja Tallink Group valdes locekle Pireta Mürk-Dubout. Pēc viņa domām, lieljaudas pakalpojumu sniedzējam visvairāk ir nepieciešami efektīvi, universāli IT risinājumi, kas ļautu tam turpināt darbību pandēmijas apstākļos, pat ja pastāv ierobežojumi. 

EAS Tūrisma attīstības centra vadītāja Liina Marija Lepika (Liina Maria Lepik) apstiprināja, ka vairākas kampaņas, kas iepazīstina ar Igauniju ārvalstu tirgos, jau ir gatavas un gaida īsto brīdi. Uzņēmējdarbības un tehnoloģiju ministrs Andress Suts (Andres Sut) uzskata, ka mums ir jāsaprot arī Somijas valdības piesardzība, jo pretējā situācijā – ja Somijas inficēšanās līmenis būtu vairākas reizes augstāks – arī Igaunijas vadītājiem būtu jāpieņem sarežģīti lēmumi attiecībā uz pārrobežu satiksmi.

Vietējā līmenī liela nozīme tūrisma potenciāla izmantošanā ir tam, kā vietējā pašvaldība spēj attīstīt kūrorta infrastruktūru. Pēc Hāpsalu mēra Urmasa Sukles teiktā, tūrisma attīstība ir veicinājusi arī pakalpojumu nozares attīstību. Pēc Setomaa pašvaldības mēra Raula Kudres teiktā, Värska Spa centra viesi var izbaudīt arī pārgājienu un slēpošanas takas ārpus viesnīcas.

Tā bija pirmā konference par veselības, tūrisma un viesmīlības biznesu, kurā fiziski vienā telpā tikās gandrīz pussimts dalībnieku. Konferenci atbalstīja Setomaa programma.